svētdiena, 2010. gada 19. decembris

Dots pret dotu

Pa vakariem un naktīm "bradājot" interneta plašumos, iemetot acis dažādos latviešu un ārvalstu blogos, radās doma mainīties ar rokdarbiem. Šo ideju jau ilgāku laiku realizēju savu radu un draugu pulkā un nolēmu pamēģināt mazliet izvērsties. Kāpēc gan ne?! (Teiktu mana mamma)
Tātad, galvenā doma ir mainīšanās ar rokdarbiem, bet formas var būt dažādas. Ja arī Tev, "staigājot" pa citu blogiem, ir iepaticies kāds tajā redzētais izstrādājums, piedāvā tā īpašniekam mainīties - viņš Tev dod Tavu izvēlēto lietu, bet Tu viņam pretī kaut ko no sevis. Nu nav taču gari jāskaidro, tāpat viss ir skaidrs. Tāpat iespējams mainīt rokdarbus pret kādu pakalpojumu vai kaut ko ņammīgu. Ļoti izdevīgs darījums, manuprāt, ir mainīšanās ar ieskenētu literatūru - rokdarbu grāmatām, instrukcijām utt. 

Pagaidām zinu tikai vienu lietu pret kuru gribētu kaut ko no šī visa iemainīt (BET tas nenozīmē, ka nedrīkst izteikt savus piedāvājumus! To ir pat vēlams darīt!) - tātad, tā ir parasta taisnstūrveida taša gaišā krāsā + pa virsu uzšūts šāds, mazliet ar sinteponu pildīts, kontrastā ar somas krāsu kaķītis, iespējamais materiāls - filcs (šablonu varu nosūtīt).


Pušķi pa virsu nevajag - to izveidošu pati. Izmērs tāds, lai var mierīgi ielikt A4 grāmatas.
Varbūt kādam ir piedāvājumā kāds apmaiņas darījums?

Vecmāmiņas broša



piektdiena, 2010. gada 17. decembris

Brošas "Uz ātro"

Nu tad tā! Šķiet, ka beidzot lielais trakums ar akadēmijas parādiem ir nokārtots, līdz ar to arī stresa šajā ziņā mazliet mazāk. BET tā kā Ziemassvētki tuvojas nepieklājīgi ātri, ir parādījies stress par nepabeigtajiem dāvanu kalniem. Esmu pārvērtusies par tādu rūķi - urķi, kurš visus brīvos brīžus šuj, līmē, griež, izšuj, tamborē, vij, veido utt, visus citus priekus pagaidām laižot garām. Lūk, mans "uz ātro" izšūtais pērlīšbrošiņu pasūtījums.


P.S. Čaaaaau, Annija! Prieks, prieks, prieks, ka esi starp manām lasītājām!

piektdiena, 2010. gada 10. decembris

Vēl viena dāvana

Beidzot pabeidzu vēl vienu pasūtījumu dāvanai. 

 Brošai apšūto pērlīšu skaits neatbilda tam, lai varētu zilo vijumu izveidot visapkārt, tāpēc izlīdzējos kā nu varēju - izveidoju bārkstiņas. Nav gluži tā, kā sākotnēji bija iecerēts, tomēr ar rezultātu esmu apmierināta. 
Neesmu vēl īsti iemanījusies fotografēt pērļotus izstrādājumus. Šķiet, ka arī šajās bildēs pietrūkst tā mirdzuma, kas ir katrai brošai. Tāpēc pievienošu vēl vienu foto uz cita fona.


sestdiena, 2010. gada 4. decembris

Par nepabeigto, puspabeigto, piebeigto un pabeigto.

Aukstumam un puteņiem līdzi ir atvilcies arī slinkums ar lielo S. Zeķu mērkaķis tā arī guļ plauktā bez vienas auss un acīm. Nežēlīgi, vai ne? Pašgleznotais domino arī stāv puspabeigts, lai gan vairāk nepabeigts, nekā pabeigts. Sanāk, ka meloju par to pusi. Un ziemas cepure, kuru izdevās uzadīt par platu, tā arī mētājas maisā  un turpina būt par platu, tā vietā, lai tiktu pāradīta. 
Varētu visu dienu gulēt gultā un skatīties griestos. Labi, tik traki gluži nē, bet varētu visu dienu pavadīt ar karstu tējas krūzi rokās, noskatoties visas kompī iekrātās filmas un seriālus. Nevis dienu, bet, piemēram, kārtīgu nedēļu no vietas. Mmmm! 
ĀĀĀĀĀ! SAŅEMIES TAČU!

svētdiena, 2010. gada 28. novembris

Zilā

Šodien pēc mammas pasūtījuma uztapa viena ātrā, bet, manuprāt, dikti skaistā broša kolēģei jubilejā. 2 bildes lieku tāpēc, ka mainot apgaismojumu, mainās arī brošas krāsas. Hameleons, kā sacīt jāsaka. 

 
Nu tad jānovēl, lai piestāv un kalpo godam!

ceturtdiena, 2010. gada 18. novembris

Salnas un vējus izturējis rudens zieds

Vakar vakarā ar matemātikas grāmatām padusē mani glābt bija ieradusies Vē. Mīlīgas pasēdēšanas rezultātā izdomājām, ka varam paskatīties kādu filmu, vienlaicīgi iemācot Vē brošošanas mākslu. Lūk, kas man izdevās:
Šeit viens foto tapšanas procesā - manuprāt dikti feini uz zilā fona izskatās.

trešdiena, 2010. gada 17. novembris

Piezīmju grāmatiņas

Septembrī no Annijas saņēmu dikti jauku plānotāju, kurš it kā neļaujot plānot, lai gan īstenībā plāno un ļoti labi. Dikti iepatikās pašrocīgi iesietās grāmatiņas ideja, tāpēc, mazliet parokoties internetā pēc palīdzības, ķēros pie šīs lietas klāt.
Pirmā grāmatiņa - rūtainā - tāds iesildīšanās variants, lai saprastu, kas tas ir un ko tas ēd. Un kad jau pirmā bija gatava, skola rokā un pilna galva ar idejām nākamajām.
Otrā tapa hipijābolītis, bet trešā - romantiski rožainā kladīte.

Mazliet mēģināju arī safotografēt pašu izgatavošanas procesu:
Vispirms sāku ar vāciņu izgatavošanu. No bieza kartona A6 formāta kartonus + grāmatas maliņu. Pielīmēju pie papīra (iespējams, ka bez tā var arī iztikt, bet man šķiet, ka tā iegūst maķenīt stingrākus vāciņus.), starp detaļām atstājos 5mm brīvu vietu, lai grāmatu varētu viegli šķirstīt.

Uz auduma uzzīmēju vajadzīgos shēmu vāciņiem un izgriezu. Hipijgrāmatiņas vāciņiem vispirms arī piešuvu pogu un uzlīmēju ābolīti, tikai pēc tam kartona sagatavi līmēju uz auduma, malas nolocīju un arī pielīmēju.Šim pašam blociņam, pirms ielīmēt lapas, pielīmēju gumiju, ar kuru tiks "aizpogāts" blociņš, lai kāda svarīga ielikta lapiņa neizveltos laukā.
Visgrūtākais varētu būt lapu iesiešana. Vispirms sagriež vajadzīgā izmēra lapas. Es ņēmu A5 formātu, kuru locīju uz pusēm. Maniem blociņiem ir dažādu krāsu lapiņas. Šūtas kopā pa piecām. Laika taupīšanas nolūkos, iesaku ar savu A4 lapu kalnu doties uz kādu iestādi, kura nodarbojas ar lapu graizīšanu. Pašu iesiešanas procesu ir diezgan grūti aprakstīt. Labāk skatīt bildes:

Lietošanā kopš vasaras

Šī pēc skaita bija trešā "trešā acs", kā viņas sauc Elīna, kuru izšuvu. Šī aizceļoja pie draudzenes par godu viņas bakalauram.

pirmdiena, 2010. gada 8. novembris

svētdiena, 2010. gada 7. novembris

Košam mētelim košāka broša

Tā kā ārā pelēki lietainā sezonā min uz papēžiem, pienācis laiks arī siltajam rudens mētelim. Jau tā košo mēteli prasījās padarīt vēl košāku ar kaut ko interesantu. Klīstot pa savām mazajām fiņķikļušku bodītēm, iekrita acīs smukas pērles, kas nebūt nav paredzētas brošām, bet tām ļoti labi noder. Turpat nopirku arī piemērotas krāsas sīkpērlītes + piekombinēju klāt kaut ko no mājās atrastajām, un lūk, kas sanāca: