svētdiena, 2010. gada 19. decembris

Dots pret dotu

Pa vakariem un naktīm "bradājot" interneta plašumos, iemetot acis dažādos latviešu un ārvalstu blogos, radās doma mainīties ar rokdarbiem. Šo ideju jau ilgāku laiku realizēju savu radu un draugu pulkā un nolēmu pamēģināt mazliet izvērsties. Kāpēc gan ne?! (Teiktu mana mamma)
Tātad, galvenā doma ir mainīšanās ar rokdarbiem, bet formas var būt dažādas. Ja arī Tev, "staigājot" pa citu blogiem, ir iepaticies kāds tajā redzētais izstrādājums, piedāvā tā īpašniekam mainīties - viņš Tev dod Tavu izvēlēto lietu, bet Tu viņam pretī kaut ko no sevis. Nu nav taču gari jāskaidro, tāpat viss ir skaidrs. Tāpat iespējams mainīt rokdarbus pret kādu pakalpojumu vai kaut ko ņammīgu. Ļoti izdevīgs darījums, manuprāt, ir mainīšanās ar ieskenētu literatūru - rokdarbu grāmatām, instrukcijām utt. 

Pagaidām zinu tikai vienu lietu pret kuru gribētu kaut ko no šī visa iemainīt (BET tas nenozīmē, ka nedrīkst izteikt savus piedāvājumus! To ir pat vēlams darīt!) - tātad, tā ir parasta taisnstūrveida taša gaišā krāsā + pa virsu uzšūts šāds, mazliet ar sinteponu pildīts, kontrastā ar somas krāsu kaķītis, iespējamais materiāls - filcs (šablonu varu nosūtīt).


Pušķi pa virsu nevajag - to izveidošu pati. Izmērs tāds, lai var mierīgi ielikt A4 grāmatas.
Varbūt kādam ir piedāvājumā kāds apmaiņas darījums?

Vecmāmiņas broša



piektdiena, 2010. gada 17. decembris

Brošas "Uz ātro"

Nu tad tā! Šķiet, ka beidzot lielais trakums ar akadēmijas parādiem ir nokārtots, līdz ar to arī stresa šajā ziņā mazliet mazāk. BET tā kā Ziemassvētki tuvojas nepieklājīgi ātri, ir parādījies stress par nepabeigtajiem dāvanu kalniem. Esmu pārvērtusies par tādu rūķi - urķi, kurš visus brīvos brīžus šuj, līmē, griež, izšuj, tamborē, vij, veido utt, visus citus priekus pagaidām laižot garām. Lūk, mans "uz ātro" izšūtais pērlīšbrošiņu pasūtījums.


P.S. Čaaaaau, Annija! Prieks, prieks, prieks, ka esi starp manām lasītājām!

piektdiena, 2010. gada 10. decembris

Vēl viena dāvana

Beidzot pabeidzu vēl vienu pasūtījumu dāvanai. 

 Brošai apšūto pērlīšu skaits neatbilda tam, lai varētu zilo vijumu izveidot visapkārt, tāpēc izlīdzējos kā nu varēju - izveidoju bārkstiņas. Nav gluži tā, kā sākotnēji bija iecerēts, tomēr ar rezultātu esmu apmierināta. 
Neesmu vēl īsti iemanījusies fotografēt pērļotus izstrādājumus. Šķiet, ka arī šajās bildēs pietrūkst tā mirdzuma, kas ir katrai brošai. Tāpēc pievienošu vēl vienu foto uz cita fona.


sestdiena, 2010. gada 4. decembris

Par nepabeigto, puspabeigto, piebeigto un pabeigto.

Aukstumam un puteņiem līdzi ir atvilcies arī slinkums ar lielo S. Zeķu mērkaķis tā arī guļ plauktā bez vienas auss un acīm. Nežēlīgi, vai ne? Pašgleznotais domino arī stāv puspabeigts, lai gan vairāk nepabeigts, nekā pabeigts. Sanāk, ka meloju par to pusi. Un ziemas cepure, kuru izdevās uzadīt par platu, tā arī mētājas maisā  un turpina būt par platu, tā vietā, lai tiktu pāradīta. 
Varētu visu dienu gulēt gultā un skatīties griestos. Labi, tik traki gluži nē, bet varētu visu dienu pavadīt ar karstu tējas krūzi rokās, noskatoties visas kompī iekrātās filmas un seriālus. Nevis dienu, bet, piemēram, kārtīgu nedēļu no vietas. Mmmm! 
ĀĀĀĀĀ! SAŅEMIES TAČU!