sestdiena, 2011. gada 29. janvāris

Plastmasas maisiņu pārdzimšana

Tašu mānija turpinās. Šīs no plastmasas maisiņiem tamborē viena no vecmāmiņas eks-skolniecēm un parasti dāvina viņai vārdadienā. Pirmā mūsmājās nokļuva zilā, kura kalpo par iepirkumu tašu.



Pavisam nesen pie mums nokļuva arī šīs divas.

trešdiena, 2011. gada 26. janvāris

Nākotnes idejas

Pirms sāku aktivizēt šeit savu dots-pret-dotu ideju, kā kārtīgs tašu fans mēģināju  uzšūt sev kaķīšsomu pati. Izdomāju krāsu, atradu audumu, motīvu, sagatavoju visus materiālus šūšanai, pat piegriezu visas nepieciešamās detaļas, bet, protams, ar šūšanu nekas nesanāca, jo mana šujmašīna (kas īstenībā pieder manai vecmāmiņai, bet tas nekas - es visu piesavinu sev, kaut arī īpašnieks varbūt par to neko nezina. Viss, kas pieder citiem, pieder arī man. Bet tas kas ir mans, pieder tikai man. Kaut kā tā.) riktīgi saniķojās un sāka taisīt visādus Ziemassvētku brīnumus. Diegu kunkuļi šuvuma apakšā bija nekaitīgākā padarīšana. Un tieši tā nonācu pie domas, ka kāda aktīvā šuvēja - blogotāja varētu man izlīdzēt (lai vēlreiz slavēta Una!). Bet tagad - tā-ta-dā! - šī un visas citas ar šujmašīnu saistītās problēmas ir novērstas!!! Lai slavēta mana Mā!

Tagad atkal esmu zirgā! Viena no pirmajām lietām, kuru šūšu, būs kaut kas līdzīgs šiem spilvena pārvalkiem:



Riktīgi mīlīgi, vai ne? Skatoties filmu Lake House ar Keanu Reeves un Sandra Bullock (talantīga aktrise!) galvenajā lomā, nevarēja nepamanīt šos spilvenus! Aptuveni 24 filmas minūtē:


Mums bija mīlestība no pirmā acu skatiena. Ieraudzīju un vajag! Tie nekādā gadījumā neiederēsies dzīvokļa pašreizējā interjerā, bet - who cares! - es tādus šūšu.
Veiksmi man! Paldies, noderēs :)

sestdiena, 2011. gada 22. janvāris

Ta - Dā! Pirmais "Dots pret dotu" darījums!

Nu tad beidzot Una ir saņēmusi manu sūtījumu apmaiņas programmas :D "Dots pret dotu" ietvaros. Tas nozīmē, ka droši varu atrādīt, kas tie par brīnumdarbiem, kurus katra saņēmām savās pastkastītēs.
Tātad, Una no bēniņiem pieteicās realizēt manu vēlmi kļūt par kaķīšsomas īpašnieci, bet pretī par to vēlējās saņemt  kādu brošu siltos toņos. Lūk, kā viņa rakstīja par savām vēlmēm: "..gribu to tādu košu un dzīvespriecīgos, siltos toņos. (..) "Saulaina diena puķu pļavā" - tāda broša man noteikti patiktos!". 
Nosūtīju bildi ar savos krājumos esošajiem brošu "vidučiem", Una izvēlējās, un lūk, kas man sanāca. (Lai gan šķiet, ka pareizāk būtu teikt, kas man nesanāca).



Piekritīsiet taču, ka nav diez cik silti tie toņi?! Una raksta, ka tas nekas, jo nevienas brošas viņas krājumos tāpat vēl neesot. Nekā! Ja vajag siltos toņos, jābūt siltiem toņiem. Šuvu otru variantu:



Šī izdevās jau mazliet siltāka. Arī Unai mazliet vairāk gāja pie sirds. Man šķita, ka no konkrētā viduča izspiedu maksimālo siltuma daudzumu, tomēr par īpaši siltu arī šo brošu nosaukt nevar. Tāpēc aizstaigāju līdz pērļu bodei, sameklēju kādu īpaši košu pērli un uzšuvu vēl vienu, manuprāt, varen ugunīgu brošu.



Pirmo brošu paturēju sev. Pārējās divas sasaiņoju






un ar nelielu aizkavēšanos sūtīju prom.

Una atrakstīja, ka esot sajūsmā! Turklāt, ne tikai viņa, bet arī viņas meita. Es ceru, ka tā ir taisnība, jo kas gan var sniegt lielāku gandarījumu, kā "dāvanas" (ja to tā var saukt) saņēmēja prieks :)

Bet rau, ko bez jebkādas nokavēšanās saņēmu es:



Labāko minkānu somu pasaulē!!! 

Ha - hā, es zinu, ka Jums ar tādu gribētos! :D Vismaz manām meitenēm toč gribas.  Lielais paldies Tev, Una! Esmu pilnīgi un galīgi apmierināta ar pirmo "Dots pret dotu" apmaiņas darījumu. 

Tad nu tā, ja kādam/ kādai ir vēlmes un priekšlikumi, kurus es varētu realizēt, un kaut kas, ko dot pretī, droši, droši un pavisam droši rakstiet šeit komentāros.Gan jau kaut ko sarunāsim! Es tikai priecāšos :)
http://niekiunprieki.blogspot.com/2010/12/dots-pret-dotu.html

trešdiena, 2011. gada 19. janvāris

Viens no pirmajiem apmaiņas darījumiem.

Mazliet parokoties mana bloga arhīvā, var atrast ierakstu par pasākumu "Dots pret dotu". Ar lielu gandarījumu varu palielīties, ka pirmais apmaiņas darījums ir procesā!  Bet, kamēr Una vēl gaida manu ar novēlošanos izsūtīto paciņu, parādīšu, ko jau iepriekš, ārpus interneta vidē organizētajiem apmaiņas darījumiem, ieguvu no savas kursabiedrenes:


Esmu riktīgs grāmattārps un nekaunos! Vismaz 2/3 no dzīvoklī esošajiem plauktiem (un to tiešām ir ļoti daudz) mūsmājās piepilda grāmatas. Lielas, mazas, biezas, plānas, bilžu un enciklopēdijas, romāni un pasakas, krimiķi un vārdnīcas utt. Un tas, savukārt, nozīmē, ka lieka grāmatzīme nekad nenāk par ļaunu. Šī ir kļuvusi man dikti mīļa. Tās pienākumos ietilpst ikdienas grāmatzīmes pienākumu pildīšana un to jau mazliet var manīt pēc nobružājuma pakāpes. Kalpo godam, nu dien! Nevaru gan atrādīt, ko devu pretī, jo darījums notika pirms kāda gada, pusotra. Man šķiet, ka tie bija auskari. Būs man uzdevums noskaidrot.

svētdiena, 2011. gada 16. janvāris

Kad negribas naudu likt aploksnē

Izmantots: 2 A4 loksnes balts kartons, 2 toņu spīdīgs papīrs, 2 toņu organzas lentītes, drāts (nezinu, kā precīzi to sauc), pērlītes, karstā un sausā līmes, divpusējā līmlente, šķēres, zīmulis, lineāls, adata, makšķeraukla.



Ta-dā! Mans variants kā iesaiņot naudas banknotes.

ceturtdiena, 2011. gada 13. janvāris

Kas paslēpts kastītē?

  


kastītē ir noslēpta recepšu grāmata.


Receptes dzīvei




Kad Elīnai jautāju, ko viņa vēlētos saņemt Ziemīšos, viņa apdomājās un teica, ka būtu jauki saņemt kladīti, kurā sarakstīt savai sirdij tuvos aforismus. To esot sakrājies dikti daudz, tikai neesot, kur sarakstīt.
Grāmatiņas sarkani - rūtoto audumu paspilgtina manas vecmāmiņas it kā pašas tamborētā mežģīne (nevaru pārbaudīt, vai tā tiešām ir). Grāmatiņas lapas ir no baltā 80gr. papīra, tikai šoreiz ir ielīmētas, nevis iešūtas kā iepriekšējās grāmatiņās. Man vāciņa audums asociējās ar virtuvi, tāpēc arī "receptes". Vēlāk izrādījās, ka arī Elīnai ir līdzīgas domas: viņasprāt, audums mazliet atgādina priekšautu.
Lūk, tagad Elīnai būs pašai savs aforismu krājums.

sestdiena, 2011. gada 8. janvāris

Matu stīpiņa

Turpinājums sērijai par dāvanām: matu stīpiņa. Vidū appērļota melna poga, apkārt atlasa un organzas lentītes.

 

Par idejas autori uzskatu Ievu Bērziņu - http://www.draugiem.lv/friend/?132212. Manuprāt, viņa ir īsts matu stīpiņu guru!