svētdiena, 2012. gada 30. decembris

Knīpiņbrošas

Ziemassvētku laiks jau vairākus pēdējos gadus nav bijis mierīgs un kluss, kā tam it kā pienāktos būt. Steigas gan nebija, bet par darbu trūkumu nevar sūdzēties vēl joprojām. Gustava vārdiem runājot: "Darbi, darbi, darbi un par ģimeni tur ar kaut kas bija". 
Darbu sadarīts daudz, bet galvenā problēma, ar kuru, cik var noprast, saskaras daudzas blogotājas - gatavo darbu neiemūžināšana attēlos. Lielākā daļa sadarītā ir aizdāvinājusies bez bildēšanas, bet lūgt, lai apdāvinātais sabildē, ir tā kā mazliet neērti. 
Nu bet neko. No sērijas "Kā ir, tā dzīvojam" :) Knīpiņbrošas bez iepriekšējas bildēšanas gan nevienam neatdevu:

 
Knīpiņbrošas tāpēc, ka, salīdzinot ar iepriekšējām, šīs tiešām ir tādā miniatūrā izmērā - tikai 4 - 4,5 cm diametrā. 

P.S. Laine, liels paldies par Ziemīgajiem sveicieniem un mīļdāvaniņu. Ja nemaldos, tad vakar bija tā diena, kad priecīgu sirdi sagaidīju pastā savu paciņu :) Mazliet plašāk gan pastāstīšu maķenīt vēlāk.

trešdiena, 2012. gada 19. decembris

Rāmis ausīšiem

Novembrī gāju ciemos pie Lindas - sievišķīgākās būtnes manu draugu lokā. Sievišķīgai būtnei sievišķīga dāvana - puķains auskaru rāmis ar pakaramajiem kaklarotām un rokassprādzēm. Bija man reiz ieraksts par dažādām idejām auskaru rāmjiem/pakaramajiem. Izmantoju, manuprāt, klasiskāko no variantiem:




sestdiena, 2012. gada 10. novembris

Grāmatzīmes tirdziņam

Nedēļas sākumā saņēmām uzdevumu no b/d: jāsagatavo "kaut kas", ko tirgot Mārtiņdienas tirdziņā. Obligāts noteikums - jābūt pašu izgatavotām lietām. Kā piemēri tika minēti cepumi, vafeles, savērtas krellītes, zīmētas glezniņas, skaisti iesaiņotas konfektes utt. 
Mazliet palauzīju galvu par to, kas tieši varētu būt tas, ko gatavot. Skaidrs, ka tam jābūt bērniem tuvam un saprotamam. Parunājot ar vienu citu mammu, kura šos priekus ir izbaudījusi jau iepriekšējā gadā, sapratu, ka lietai ir jābūt arī praktiski pielietojamai, lai nesanāk tā: "Viss meitas pagājušajā gadā sapirktais pēc mēneša aizgāja uz miskasti.".
Nolēmām gatavot grāmatzīmes. Mūsuprāt, inčīgi un noderīgi. Plus Emim patika radošais process. Sameklēju pamācību  un - aidā! Ļāvām vaļu fantāzijai. Lūk, rezultāts:

Pūcītes



Hello Kikkijas (tieši tā un nekā citādāk)

Mūsu variācija par tēmu "Dusmīgie putni"


Un kur nu bez McQueen'a! 


Lai kliedētu Emša bažas par to, vai kāds vispār pirks viņa grāmatzīmes, katru grāmatzīmi piestiprinājām pie neliela saldumu maisiņa. Vēl tikai neliels reklāmas plakātiņš ar pamācību, kā grāmatzīme jālieto, un dēls ir gatavs tirgoties!

 Rezultātā cīņa par to, kurš varēs un kurš nevarēs pirkt, sākās jau garderobē pie pārģērbšanās. Tālāk foto no pasākuma:




Pasākums, spriežot pēc Emīla, bija izdevies - iepirkumu maisiņš pilns ar visvisādiem paštaisītiem brīnumiem, sākot no rokassprādzēm, kronīšiem, maskām un apsveikuma kartiņām, beidzot ar kreppapīra ziediem un rotaļlietām. Un iespaidu ir tik daudz, ka vēl otrajā dienā ir ko stāstīt.

pirmdiena, 2012. gada 17. septembris

Pavasarīgi

Izstādē īpašu uzmanību pievērsu nevis špicēm, izšuvumiem un visiem citiem smalkumiem, bet tieši krāsu salikumiem tērpos - gaumīgi un eleganti. Iespaidojoties no vienas konkrētas kleitas krāsu toņiem, uzšuvu šo:


Šī ir lielā mēteļbroša. Koša, pamanāma un viegla! Materiāli tie paši, kas citas reizes, tikai šoreiz ir lielais slinkums uzskaitīt :)

sestdiena, 2012. gada 15. septembris

Vasiļjeva Jūgendstila tērpi

Mācību ietvaros sabiju Latvijas Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā uz A. Vasiļjeva Jūgendstila tērpu kolekcijas izstādi. Patika un ļoti! Diemžēl nebija līdzi fotoaparāta, lai iemūžinātu tur esošo skaistumu. Bet patika tik ļoti, ka nolēmu iet vēlreiz, apvienojot ar piedalīšanos sutažas rotu darbnīcā. Piezvanīju, noskaidroju, ierados un netiku, jo visas vietas bija pilnas. Kā mierinājums - bezmaksas izstādes apskatīšana. Der. Izstāde tupina patikt ļoti, bet uz darbnīcu tikt arī gribās ļoti. Dublis 3 - šodiena, pieraksts uz darbnīcām ir, vieta garantēta ir, un sirds mierīga arī ir. Sutažas brošu izšūt iemēģināju un iepatikās laikam vēl ļotāk kā izstāde. Redzēs, kas no tā visa sanāks. Bet pagaidām bildēs daļa no tā, ko saskatīju:













 







Jāsaka, ka tērpi, protams fantastiski. Bet mani uzrunāja krāsu salikumi. Pat zinot, ka daudzo gadu laikā krāsas ir izbalējušas, tās vēl joprojām kopā izskatās apbrīnojami saderīgi.
P.S. Man šķiet, ka rotu darbnīcā uzdarbojās arī Inese..