svētdiena, 2013. gada 10. februāris

Melni rozā

 
Pieļauju, ka netrūkst rokdarbnieču, kuras, ejot savos mīļākajos veikalos, nodomā: "Tikai paskatīšos, kas jauns parādījies.", bet iznākot no veikala, maks ir kļuvis par pāris latiem nabagāks, savukārt materiālu daudzums pieaudzis. Esmu viena no šī klubiņa. 

Arī šis stikla kabošons ir pirkts jau pirms kāda gada pusotra, iekrītot uz nosaukumu "jaunumi".  Ilgi mētāts no vienas kastīte otrā, beidzot likts lietā un kļuvis par nelielas (4x5 cm) brošiņas centrālo daļu. Tagad ar var likt zem nosaukumi "jaunumi", lai iekrist varētu kāda cita :)

otrdiena, 2013. gada 5. februāris

Nemirstoša vērtība - tirkīzs

 
Šī iesākumā tika šūta kā kaklarota, bet tā kā neatradu atbilstošas krāsas tirkīza akmentiņus, nobeidzu kā brošu. Vienkārši un klasiski.

pirmdiena, 2013. gada 4. februāris

"Riepiņas"

Tā reiz šos auskarus nosauca radiniece, jo vienīgā asociācija viņai bija ar riepām. Un turpmāk šie auskari tā arī tika atpazīti :) Izgatavoti jau pasen, bet goda vietā ar to, ka šie ir paši pirmie manis sapērļotie auskari.


Gaidot pavasari

Šī ir no sērijas "Man vajag pēc iespējas ātrāk" - 2 h darba un ir!


Brošas vidū plastmasas poga, kuru atlaižu iespaidā iepirku Lietuvā. Gadus divus nomētājusies materiālu kastē, tika likta lietā. Jo, ja vajag tūliņ un tagad, uz veikalu iet nav laika. Apkārt, manuprāt, tikai Jablonex pērlītes. Galvenais, ka visi apmierināti :)

Un te bonusā stāsts par dekupāžu un tai speciāli domātajām rotaslietu kastītēm, nopērkamām dažnedažādos rokdarbu veikalos. Nezinu kā citiem, bet man vēl nav izdevies atrast tādu, kuru, apdekupējot un pēc tam nolakojot, pēc izžūšanas var kārtīgi atvērt/aizvērt. Arī šī pēc apdekupēšanas un it kā kārtīgas nožūšanas (vairāk kā nedēļu žuva), vienā no aizvēršanas reizēm vienkārši aizlipa ciet. Un aizlipa tā, ka lauzu ar skrūvgriezni vaļā. Ko daru nepareizi, man nav ne mazākās nojausmas! Ja ir varianti, labprāt uzklausīšu. Fakts tāds, ka šādi notiek ne jau nu pirmo, otro, pat ne sesto reizi.