ceturtdiena, 2015. gada 29. oktobris

Projekts "Leļļu māja"

Tā kā mazajai čiepai vienas no mīļākajām spēlēm ir rotaļas ar lellēm - bārbijām, monsterenēm, bēbīšiem, dzīvnieciņiem u.c. - nolēmu, ka jaunkundzei ir nepieciešama leļļu māja, kur visas savas lelles "nolikt pie vietas". 
Izpētot, cik par tādām prasa veikalos Rīgā, Lietuvā, e-bay'ā un alyexpres'ī, sapratu, ka neesmu gatava tādu ciparu maksāt. Sāku interesēties starp savējiem un savējo savējiem, kurš būtu spējīgs izveidot kaut tikai karkasu pēc vēlamajiem izmēriem un prasībām par saprātīgām naudām. Un tāds cilvēks arī atradās (paldies Sprīvuļjancim par ieteikumu!) - Gatis Krakops no Cēsīm, kurš realizēja to, ko citi atteicās, nevarēja vai negribēja darīt. 
Man nebija vajadzības, lai sienas būtu krāsotas, malas cakainais, logi tādi un durvis vēl kauč kādas. Vajadzīgs bija tikai karkass (pēc dotajiem izmēriem), un lai vispār ir kaut kādi logi un durvis, bet pārējo es izdarīšu pati. Gatis piekrita, sameistaroja un tā 2014. gada aprīlī mēs, apvienojot patīkamo ar lietderīgu, laidām uz Cēsīm pēc gatavas mājas. 
Šādi izskatījās māja, kuru ieguvām (foto nozagts no Gata facebook profila):
Tālāk sekoja darbi, kuros piedalījās visa ģimene.
Pirmo vīrs nomainīja balkonu, jo viņaprāt, tas izskatījas kaut kā ne tā (kam es nepiekrītu, jo, manuprāt, balkons bija superīgs). Pēc tam viņš izveidoja arī bēniņus, kuros dzīvot sikspārņiem un zirnekļiem. Pēc tam sekoja tapešu līmēšana, grīdu un griestu krāsošana, ko paveicu es un Mašulis, grīdlīstu un griestu līstu piegriešana, līmēšana un krāsošana, ar ko nodarbojās vīrieši. Tas, kas bija svarīgi man, pirkt pēc iespējas mazāk, bet izlietot to, kas savās un radu mājās ir sakrājies pēc remontiem vai vēl velns viņu zina kādiem darbiem. Nodoms bija labs, bet realizēt to izdevās par kādiem 70%, jo viss vajadzīgais krājumos tomēr neatradās.
Tātad, karkass pēc pārmaiņām:
Nākamais solis bija interjera izveidošana. Pirmās tika pieliktas aizkaru stangas. Izvirzīju vīram noteikumu, lai pats izdomā kā to panākt, bet aizkaru stangām jābūt tādām, lai aizkarus var mainīt pēc sirds patikas. Check! Vīrs ar uzdevumu tika galā с блеском!
Pēc tam tika iesaistīta ome, kuras uzdevums bija sašūt aizkarus un gultas veļas komplektus. Tā viņa šuva un dusmojās, dusmojās un šuva, bet darbu godam paveica. Un jau atkal noteikums "speciāli audumus nepirkt, bet izmantot to, kas jau ir". Tā vecvecmāmiņas blūzes un reiz izejamās kleitas tika pārstrādātas aizkaros, bet vīra reiz izejamie krekli - gultasveļā (vēl joprojām brīnos, kā kaut ko tādu viņš vispār mugurā varēja uzvilkt!)
Pie galdniekiem tika pasūtītas arī koka mēbeles, bet, lai laikā, kamēr galdnieki it kā meistaro mēbeles, māja nestāvētu tukša, ceļojot riņķī apkārt, vienmēr iegriezos rotaļlietu veikalos vai attiecīgās nodaļās lielveikalos, lai iegādātos interjera priekšmetus: gultas, skapjus, plauktus, virtuves piederumus utt. Cerēju atrast gaumīgas koka mēbeles, bet nekā: piedāvājums ir visnotaļ briesmīgs - lielākoties viss ir milzīgs, rozā un no plastmasas. Beigās tāpat paliku pie šī briesmīgi rozā varianta, jo citu mēbeļu, kuras pēc izmēra derētu bārbijtipa lellēm vienkārši nav. Kā arī visi uzrunātie galdnieki kaut kur klusi noplauka.
Šovasar, pēdējo atvaļinājuma dienu laikā pati pieķēros pie šūšanas. No dažādiem audumu atgriezumiem sašuvu papildus aizkarus, gultas veļas komplektus un paklājiņus. Salīmēju glezniņas, un pie logiem piekarināju puķu kastes. Vajadzēja sasiet arī virvju kāpnes, jo citādāk, kā paziņoja Mašulis, netiekot uz balkona. Vislielākās problēmas sagādā apgaismojums, jo likt lampiņas, kuras jāsprauž rozetē, man negribas, bet ar baterijām darbināmas diodes vēlamajā izmērā un formā atrast ir praktiski nereāli. Pirmajā stāvā ir ieliktas divas "lampas", bet šis ir jautājums, pie kā vēl jāpiedomā.
Tā vai citādi, interjers vismaz pagaidām ir noformēts un var tikt transformēts visdažādākajos variantos. Tālāk bildēs: 







Kā iesmej Elīna, mums ir kārtīga feministu māja, jo neviena vīriešcilvēka - lelles nav. 
Marta ar māju un lellēm spēlējas un visnotaļ bieži, kas arī ir galvenais rādītājs, vai projekts "leļļu māja" ir izdevies. 
Manuprāt, visfeinākais ir tas, ka visu var "ņemt nost" un "likt klāt" pēc sirds patikas. Visi aizkari ir noņemami, turklāt sašūts to ir tik daudz, ka sanāk katrai istabai pa trīs dažādiem. Arī gultas veļas komplektu ir tik daudz, ka pietiek visām sešām lellēm un vēl paliek pāri. Glezniņas un sienas pulksteņi turas ar "Tack it!" vai kā učenes saka - bostiku, līdz ar to, arī tās var karināt un var nekarināt. Arī puķu kastes ir trīs un tās var uzlikt un noņemt. Ir kur izpausties! Lieta, par kuru reti kura mamma, krustmāte, dāvinātājs u.c. iedomājas, dāvinot meitenei lelli, ir fakts, ka lielākais prieks ir šo lelli ģērbt un pārģērbt. Līdz ar to ir nepieciešamas drēbes. Es jau reiz rakstīju par to, kā mūsmājās notiek leļļu ģērbšana: "Vajag drēbes, lai var iet uz bērēm", "Viņai jāiet uz vecāku sapulci", "Viņai vajag kartupeļus lasīt un pēc tam šašlikus cept". Un manējiem ir pilnīgi skaidrs, ka rozā miņukos un augstpapēdenēs neviens uz kartupeļu talku neiet, tāpēc gan ome, gan es ķērāmies pie darba, lai sašūtu un saadītu drēbes visiem dzīves gadījumiem. Kaut ko par mazām naudiņām izdevās nopirkt Maximā (reizēm tur var "noķert" lietuviešu ražojuma normālas bārbijdrēbes), ebay pasūtīju čupu ar kurpītēm un aksesuāriem (iztērējot aptuveni 1.50 EUR), līdz ar to arī ar leļļu ģērbšanu problēmu mūsmājās vairs nav.
Tas, ko gribas man, ir tikt pie kārtīgām koka mēbelēm (ja nu Tu, Gati, šo lasi, tad mums vēl joprojām tādu nav :)), uztaisīt kārtīgas trepes (esmu domājusi par domino kauliņu lipināšanu, lai izveidotos vītņu kāpnes) un apgaismojums!!! Tam risinājumu es vēl neesmu izdomājusi, bet tas netraucē Martai satilpināt visus Monstrus, Bārbijas, Princešu mīluļus, Ponijus un pārējos vienā mājā un ļauties fantāzijas lidojumam.